Puravs ir lapu dārzenis, kas pieder tās pašas dzimtas kā ķiploki un sīpoli (Amaryllidaceae). Leģenda vēstī, ka Romas imperators Nērons puravu ēda, lai mazinātu aizsmakumu un klepu. Viņa izvēle bija pareiza, jo purava sula palīdz cīņā ar klepu, aizsmakumu, laringītu un traheītu. Puravi ir vitamīnu avots (B6, B9 un C) un satur daudz šķiedrvielu, minerālvielu. Domājam, ka šim dārzenim būtu jāieņem lielāka vieta mūsu ikdienā!
Gatavošanas piedāvājums
Galvenais ir labi nomazgāt puravu – tas var būt aplipis ar smiltīm. Gatavošanu sāk ar lapas noņemšanu, nogriez un atliec malā zaļo daļu, bet balto sagriez gareniski un nomazgā. Pēc tam sagriez puravu gabaliņos, liec pannā ar izkausētu sviestu vai eļļu un apcep. Tos var arī 15 minūtes vārīt verdošā ūdenī vai tvaicēt. Ja ir vēlme izmēģināt ko jaunu, vari pagatavot puravu salātus ar vārītu olu vai puravu zupu. Ir svarīgi puravu glabāt ledusskapī vai pagrabā, citādi tas kļūs mīksts un negaršīgs.